Klausies jauno singlu “Sākt no jauna” visās mūzikas straumēšanas vietnēs!

Šis vārds neprasa komentārus, bet mēs tādu iedosim jebkurā gadījumā. Gadu gaitā ar savu balsi viņš kausējis ne vien daiļā, bet arī stiprā dzimuma sirdis, aizkustinot un, nenoliedzami, arī iekustinot ļaudis visos valsts nostūros.“Kūko, kūko dzeguzīte”, “Par to (Raudāja māte), “Viss var mainīties”, “Rīgas sirds” un “Nekur nav tik labi kā mājās” ir tikai daži no hitiem plašajā, dziedātāja izpildīto kompozīju sortimentā. Vai “viens no visu laiku ikoniskākajiem personāžiem pašmāju populārājā mūzikā” būtu skaļi teikts? Nebūt nē! Dāmas un kungi, jūsu uzmanībai - Normunds Rutulis. Mums bija tas gods aprunāties par mūziku, mašīnām un vēl šo to! 

1. Nevar noliegt – intervēt Normundu Rutuli ir uzdevums, ko varētu pielīdzināt “cietajam riekstam”. Tu esi sniedzis neskaitāmas intervijas dažādos raidījumos, radio pārraidēs, kā arī žurnālos, apspriežot teju visus savas dzīves aspektus. Tad nu pirmais sarunas jautājums būs mazliet neierasts  - vai ir kas tāds, ko neviens Tev nekad nav pajautājis, bet uz ko Tu labprāt sniegtu savu atbildi? 

Paldies par kolosāliem ievadvārdiem, tie mani patiešām glaimo. Bet, ja Tu jautā: “Ko neviens man nekad nav pajautājis?”... Nav nemaz tik viegli atbildēt uz šādu jautājumu. Varbūt: “Cik ilgi Tu dziedāsi, Normund Rutuli?” Ja man jāatbild, tad, visdrīzāk, tik ilgi, kamēr mana balss skanēs pieklājīgi, jo vīriešiem šajā ziņā ir sava veida priekšrocība – vīrieša balss noveco lēnāk, līdz ar to arī uz skatuves var atrasties ilgāku laika periodu. 

2. Savā dziedātāja karjeras laikā esi izpaudies visdažādākajos žanros, tostarp šlāgermūzikā, džezā, kā arī dziedot klasiskas popdziesmas, un pat izpildot deju mūziku. Ir skaidrs, ka jebkurā no minētajiem žanriem jūties “kā zivs ūdenī”, tomēr vaicāšu, kurš no Tevis izpildītajiem mūzikas stiliem Tev pašam ir vistuvākais? 

Vispirms jāsāk ar to, ka es cenšos žanrus neiedalīt. Izpildu mūziku kopumā. Lai arī kurā žanrā mani iedalītu, es izpildu mūziku, kas man patīk, un daru to ar vislielāko prieku. Labprāt dziedu kā “Rozā”, tā “Cāļus skaita rudenī”. Tas pats attiecas arī uz N’Works darbu producēšanu. Bet, ja nu vēlies no manis dabūt pavisam skaidru atbildi – droši vien tā ir deju mūzika. Ar to esmu saistīts diezgan cieši.

3. Vēl mazliet par muzikālo daudzveidību - varbūt Normundam Rutulim ir vēl kādas neatvērtas durvis, kuras tuvākā vai tālākā nākotnē ir vēlme atdarīt? Citiem vārdiem sakot, vai ir vēl kāds žanrs, kurā Tu labprāt iemēģinātu savu sulīgo tembru? 

Vai Dieviņ, kas tad to lai zina? Neesmu domājis, kādam vēl žanram pievērsties, jo, kā jau minēju, es izpildu mūziku kopumā. Ja vēl kādreiz sanāks kāds labs ieraksts, kuru klausītājs klasificēs kā citu, iepriekš manis neizpildītu mūzikas žanru, es būšu tikai priecīgs. Nu, varbūt varētu mēģināt kādu mierīgāku ierakstu pieklusinātā balsī. Man pat ir dažas iestrādes. 

4. Tu esi viens no nedaudzajiem mūziķiem, kurš var lepoties ar visai iespaidīgu mūzikas kritiķu novērtējumu. To pierāda arī 10 saņemtās “Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas”, nemaz nerunājot par teju tikpat prāvo nomināciju skaitu. Vai ar tik lielu vietējās industrijas pārstāvju atzinību izjūti sava veida spiedienu, izdodot jaunus ierakstus, un ko Tu pats uzskati par savu lielāko sasniegumu līdzšinējās karjeras laikā? 

Runājot par sasniegumiem, man gribas domāt, ka tam, ko esi darījis iepriekš, vismaz mūsdienās ir diezgan maznozīmīga loma. Varbūt pēc 50 – 100 gadiem tiem būs kāda nozīme, aplūkojot tos kā vēstures faktus. Mūsdienās tomēr cilvēki no Tevis prasa “šodien” un varbūt maķenīt arī “no rītdienas”, tāpēc es tā baigi neskatos, ko esmu sasniedzis. Protams, kaut kāds darba posms ir paveikts un arī panākumi nav izpalikuši.

Ja runājam par koncertiem, tad droši vien lielākā auditorija, kurai esmu uzstājies bija Maskavas kremlī, 2000. gadā. Tur kopā ar citiem Latvijas solistiem piedalījāmies Raimonda Paula jubilejas koncertā, uzstājoties vairāk nekā 10 tūkstošiem klātesošo. Tas bija patiešām iespaidīgi! 

5. Nav noslēpums, ka paralēli solista gaitām darbojies arī kā elektroniskās mūzikas producents ar skatuves vārdu N’Works, veidojot remiksus kā savām, tā citu izpildītāju dziesmām. Arī šis projekts var lepoties ar vienu “Gada balvu” un “Zelta Mikrofona” nomināciju. Bravo! Vai padalīsies ar to, kur smēlies iedvesmu dziesmu remiksēšanai un kā apguvi aranžēšanas mākslas tehnisko pusi? 

Pirmsākumi meklējami laikā, kad es vēl strādāju “Latvijas Radio”. Tas bija no 1999. līdz 2010. gadam. Šī gadsimtu mija bija diezgan aktīva, ņemot vērā interneta tehnoloģiju attīstību. Parādījās pirmās pieejamās mūzikas apstrādes programmas, un ar “Sony Vegas” palīdzību sāku veidot un “lipināt” pirmos, tā saucamos bootlegus gan Odis izpildītajai “Hei, Mazā”, gan Ances Krauzes “Projām vien”, gan Shake & Bake dziesmai “I Live My Life In Peace”. Man vienmēr ir gribējies kādu konkrētu dziesmu “ielikt” citā ritmā, izveidot citu harmoniju un formu. 

Tā lēnu garu no 2000. gada līdz pat mūsdienām, dodos uz priekšu un, attīstoties IT tehnoloģijām, attīstos arī es pats. Tur nav baigie knifi, vienkārši jāmīl mūzika un jāstrādā ar tiem instrumentiem, kas ir “pa rokai”.  Nebrīnos, ja kāds spēj izveidot pieklājīgu treku arī uz sava iPhone vai Android viedtālruņa. Mūsdienās ir pilnīgi citi dziesmu vērtēšanas kritēriji, un kvalitāte diemžēl vairs nav tik prioritāra. 

6. Atelpai pavisam neliela atkāpe no mūzikas. Zināms, ka esi apguvis automehāniķa profesiju un, tautas valodā runājot, ar mašīnām esi uz “Tu”. No kurienes mīlestība pret spēkratiem un kas ir Tava mīļākā automašīna? 

Jā, autiņi man patikuši vienmēr. Varbūt tas saistīts ar manu bērnību, kad kopā ar brālēniem (jo īpaši ar vecāko brālēnu, kurš tehnikā bija “ar visām četrām”) braucām uz mopēdu sacensībām. Es pat sasniedzu pieklājīgus rezultātus Latvijas mērogā tolaik, tiekot arī pie otrās sportas klases! Tagad gan automašīnas ir tik komplicētas, ka bez speciāla aprīkojuma tās remontēt nemaz nav iespējams. 

Par mīļākajiem autiņiem – man tādu ir diezgan daudz. Sāksim varbūt no klasiskā “Mini” – kādu laiku pat biju Latvijas “Mini” kluba vadītājs. Man tīri labi patīk arī itāļu mašīnas, lai gan to tehniskā kvalitāte nav manām prasībām atbilstoša. Šajā ziņā vairāk sliecos uz vācu automobiļiem, tie šķiet visuzticamākie. Lai gan arī mīļākās automašīnas mainās – vienu brīdi man tāds bija “Lamborghini Urus”. Dikti patīk arī “Lamborghini Aventador.

7. Pirms ķeramies klāt ātro jautājumu un atbilžu segmentam, vēlos pajautāt veco, labo un gana vienkāršo, bet tomēr ļoti svarīgo jautājumu – kādi ir Normunda Rutuļa radošās darbības plāni tuvākajā nākotnē? Varbūt gaidāms kāds jauns dziesmu albums? 

Dziesmu albumu izdot neplānoju. Mūsdienās albums kā vesels lieldarbs ir diezgan darbietilpīgs process. Arī finansiāli tas prasa savu. Turklāt tā saucamais feedback ir diezgan mazs, jo, ierakstot, piemēram, 12 dziesmas, labi ja 1, varbūt 2 no tām kļūst populāras – pārējās paliek nebūtībā. Ir sapnis - manis ieskaņotās pop džeza dziesmas izdot vinila platē. Arī tas, protams, ir nedaudz utopiski, ar niecīgu pielietojumu tīri “ķeksīša” pēc. Bet man gribas to realizēt un es, visdrīzāk, to arī izdarīšu. 

Sadarbībā ar producentu Juri Ludženieku uz Ziemassvētkiem tiek gatavota dziesma britu poproka stilā. Starp citu, jaunajam singlam “Sākt no jauna” ir radīts N’Works remikss. Arī DJ Exact un DJ Storm nolēmuši izveidot šīs dziesmas remiksus, tā kā, visticamāk, jau pēc pāris nedēļām būs iespēja dzirdēt citas šī skaņdarba versijas. 

8. Un tagad, kā solīts, fiksie jautājumi un atbildes. Tu, nenoliedzami, esi bijis daudzu vietējo izpildītāju elks. Saki, lūdzu, kuri mākslinieki ir Tavas muzikālās autoritātes?

Tā kā esmu audzis Padomju laikā, tad mani elki ir lielākā daļa tā laika mūziķu, tostarp, Uldis Stabulnieks, Zigmars Liepiņš, Ivars Vīgners, Uldis Marhilēvičs, bez šaubām, arī Raimonds Pauls. Ja skatāmies ārpus Latvijas, tad no tiem laikiem man dikti mīļi ir Level 42, Jamiroquai, Al Jarreau, George Michael. No mūsdienu izpildītājiem patīk Gregory Porter, Cody Fry, Anomalie, Cory Wong, Ole Borud, Disclosure. Vēl, protams, arī House mūzikas mākslinieki – Masters At Work, Richard Earnshaw. 

Ja ir vēlme uzzināt vairāk par manu muzikālo gaumi, tad vislabāk to darīt, klausoties manu mūzikas strīmu iekš normaradio.lv. 

9. Tava devīze?

Man tādas ir trīs. Pirmā – Nevis tikai dari, bet izdari! Otrā – Esi godīgs gan pret sevi, gan pret citiem! Trešā – Nedari otram to, ko pats nevēlies saņemt pretī! 

10. Viena lieta, ko visu laiku atliec, bet vienmēr esi gribējis paveikt? 

Es jau gadu nevaru atrast laiku vingrināties kongu spēlēšanas mākslu. Iesāku spēlēt pandēmijas laikā katru dienu pa stundai, un nu jau gadu tam nav bijis vaļas, taču es to noteikti turpināšu darīt. Ļoti patīk perkusijas! 

11. No kā Tev ir bail?

Dažādos vecumos ir dažādas bailes. Kaut kad ir bijis bail no nāves, bet tagad tā, visdrīzāk, ir vecuma nespēja. Pasarg’ Dievs kļūt kādam par slogu…

12. Vai Tev ir kāds slēptais talants?

Es labprāt nodarbojos ar zīmēšanu un dizainu, mazliet arī ar grafiku. Lielākajai daļai savu muzikālo projektu mākslinieciskajam noformējumam pats esmu izvēlējies gan dizainu, gan krāsas. Varbūt kādam tas šķitīs tāds kā apslēptais talants manī. 

13. Lieta, kas citiem par Tevi varētu šķist ļoti dīvaina?

Man reizēm šķiet, ka sketošana, īpaši “vieglajā mūzikā” daudziem liek saviebt seju un pie sevis nodomāt: “Ko tad tas tur tagad dara (smejas)?”

14. Vai kādreiz esi piedzīvojis kaut ko neizskaidrojamu?

Nu, laikam tikai savos sapņos! 

15. Kas Tevi kaitina?

Nepunktualitāte. Bērnišķīgums pieaugušos cilvēkos. Un pilnīgi noteikti sociālo tīklu eksibicionisms jeb izrādīšanās. 

16. Kāds ir Tavs “nepopulārais viedoklis”?

“Būs tā, kā es esmu izlēmis” jeb visam jānotiek pēc mana prāta (smejas). Diemžēl nedzīvoju viens, un reti kad tas tā notiek! 

17. Šķiet, ka nav neviens, kurš nebūtu dungojis līdzi dziesmas “Rozā” vārdiem: “Manai meitenei rozā viss – rozā lūpas, rozā sapņi, rozā pat velosipēds”. Jautājums, kura tad īsti ir Tevis paša mīļākā krāsa? 

Es diezgan pieturos pie tīrajiem toņiem. Melns un balts – tie ir mani pamattoņi. Arī pelēks, tumši zils. Nekādā gadījumā spilgti zaļš, sarkans vai dzeltens. 

18. Tu drīksti klausīties tikai vienu dziesmu visu savu atlikušo mūžu. Kas ir šī dziesma?

Uj, tas gan būtu mokoši, ne? Nu, droši vien kaut kas no instrumentālās vai klasiskās mūzikas. 

19. Visbeidzot, vai, Tavuprāt, ananāsam ir vieta uz picas? 

Tu zini, tā garša nav nemaz tik slikta, bet es esmu dzirdējis itāļus runājam, ka tas esot pilnīgs ārprāts. Tāpēc es palikšu pie spečuku viedokļa, ka ananāsam uz picas nav vietas!

VIDEO: