Svētki faniem vai ātra nauda EA?
Remāsteru dilemma
Ar populāru spēļu rimeikiem un remāsteriem ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt - vēl pavisam nesen tepat, Spēlēt.lv gaming sociālajos tīklos ņirgājāmies par stāvokli, kādā iznāca GTA Trilogy, un, kad pirmo reizi nācās dzirdēt par to, ka leģendāri alkatīgā izdevniecība EA ir izdomājusi no jauna izlaist uzlabotu leģendārās lomu spēļu triloģijas Mass Effect versiju, daudziem uz kakla sacēlās mati. Situācijai noteikti nepalīdzēja tas, ka Mass Effect izstrādātāju pēdējie divi produkti (nedegradēsim vārda “spēle” nozīmi) - Mass Effect Andromeda un Anthem mērķtiecīgi atklāja jaunus veidus, kā fundamentāli izgāzties šajā formātā - abas spēles bija pilnas ar tehnoloģiskajām kļūdām, nepabeigtas, kā arī apveltītas ar vājiem sižetiem un nekam nederīgām spēles mehānikām.
Tas bija tieši pretējs tam, ko mēs visi bijām pieraduši sagaidīt no Bioware - kompānijas, kura savā laikā teju vai definēja visu lomu spēļu žanru. Lai gan Mass Effect triloģija vienmēr ir ieņēmusi īpašu vietu Jūsu pazemīgā autora nūģīgajā sirdī, taču par spīti labajiem apskatiem, leģendārajai versijai iznākot, savus 60 EUR galdā neliku. Tomēr tagad, kad par patīkamu pārsteigumu, Mass Effect Legendary Edition kļuva pieejama EA Play un tam pakārtoti - Xbox Game Pass - nebija vairāk nekādu attaisnojumu, lai nedotos vēl vienas drāmas, apšaužu un attiecību virpuļu bagātā ceļojumā, Piena ceļa galaktikā. Vai bija tā vērts? Atbildi tūlīt uzzināsi.
Kas ir Mass Effect?
Tiem, kas ir dzīvojuši zem akmens vai ir domājuši, ka Mass Effect ir ekstrēma diēta, nevis videospēle, sniegsim nelielu ieskatu franšīzes vēsturē un būtībā. Mass Effect savā dziļākajā būtībā ir lieliski izstrādāta kosmosa opera, kas ļāva Star Wars, Star Trek un citu kosmosa stāstu faniem piedzīvot savu kvēlāko slapjo sapni - kļūt par leģendāra kuģa kapteini, kuram ir jāpieņem grūti lēmumi, lai pasargātu cilvēci no pilnīgas iznīcības. Piedevām, atšķirībā no filmām un seriāliem, pie stūres Mass Effect vienmēr sēdēja spēlētājs.
Mēs varējām kļūt par cēliem, iedvesmojošiem kara varoņiem vai gluži pretēji - vardarbīgiem renegātiem, kuru vienīgā vēlme ir sagaidīt nākošo iespēju izšķaidīt kādam pamuļķa citplanētietim smadzenes, jo viņš bija pietiekoši stulbs, lai stātos leģendārā komandiera vai komandieres Šeparda ceļā. Mēs varējām izvēlēties, kā veidot savu komandu no dažādiem lieliskiem tēliem, kuri pārstāvēja gan mūsu pašu homo sapiena rasi, gan dažādus citplanētiešus ar unikālām kultūrām, paradumiem un fizionomijām. Risināt konfliktu diplomātiskā ceļā? Lūdzu! Izmantot savus sabiedrotos kā gaļasvairogu, melot un krāpties? Protams, ja vien spēsi sadzīvot ar sekām.
Šo lielisko izvēles brīvību vēl nozīmīgāku padara fakts, ka lielākā daļa izvēļu morālā spektrā ir pelēkas, un gan varonīgas, gan sadistiskas rīcības var uzlabot situāciju, vai to pasliktināt. Un kas šo visu varētu intensificēt vēl labāk par visaugstākajām iespējamajām likmēm - Rīperi - tehnoloģiski superattīstīta mašīnu rase ir pamodusies no ilga miega un par katru cenu plāno izbeigt visu dzīvību Piena ceļa galatikā. Izgāšanās Šepardam un viņa komandai nav variants.
Kā Mass Effect spēlējas?
Tematiski esam tikuši galā. Bet kāda spēle Mass Effect ir? Viss spēles triloģijā ir lomu spēles trešās personas formātā ar cover shooter elementiem, kurā maģiju aizstāj atsevišķu varoņu telekinētiskās spējas. Papildus 3. personas spēles segmentiem, spēles saturēja arī labu devu base building elementu, kā arī visuma izpētes aktivitātes, pirmajā daļā pat ļaujot spēlētājam nolaisties uz dažādām planētām, izmantojot Mako visurgājēju.
Iznākot katrai jaunajai daļai, spēles mehānikas vairāk virzījās trešās personas šaujamspēles virzienā, liekot lielāku akcentu uz cīņu kvalitāti, stāstu un kinofilmu cienīgu noformējumu. Pirmā daļa tikai izskatījās pēc šaujamgabala un bija pilnīgi nebaudāma, ja mēģināji to spēlēt kā tādu un nepievērsi uzmanību visām RPG mehānikām. Kā arī no visām daļām, Mass Effect 1 noteikti ir novecojusi viss neglītāk, un pat tad, kad to 3 gadus pēc iznākšanas spēlēju pirmo reizi, tā bija aktīvi jāmīl, kas bija iespējams tikai pateicoties tās fenomenālajam sižetam.
Pienākot trešajai daļai, spēli pilnīgi noteikti varēja konkurēt arī tīriem darbības spēļu produktiem, gan lieliskas kontroles, gan iespaidīga un unikāla ieroču arsenāla ziņā, un cīņas vēl baudāmākas padarīja tas, cik dinamiski un vienkārši spēles laikā varēja pielietot savas un savu komandas biedru telekinētiskās spējas, lai varētu mētāt savus pretiniekus pa gaisu, bez liekas svīšanas un cīņas ar lietotāja interfeisu. Paša Šeparada runas dotumi praktiskā pielietojuma ziņā ir ne mazāk svarīgi kā viņa stobri - sarunas ir būtiska Mass Effect sastāvdaļa, kas var noteikt gan Tavu nākošo draugu, gan pretinieku.
Vēlākajās daļās visi iespējamie uzlabojumi, kurus vari veikt saviem tēliem, kuģim un sabiedrotajiem vistiešākajā veidā ietekmēja stāsta iznākumu un nav labāka piemēra, kā atalgot visas spēlētāju pieliktās pūles, kā Mass Effect 2 pēdējās misijas laikā, kad, nesabojājot stāstu nūbiem, Šepards ar visu savu komandu ir spiests doties pašnāvnieku misijā, kura var beigties ar pilnibā letālu iznākumu teju visiem komandas biedriem, ja esi bijis pavirš vai ignorants. Un pēdējā piebilde - stāsts šeit pilnībā pārnesas no spēles uz spēli - ja kāds varonis nomirst pirmajā daļa, atā viņam vari pamāt arī abās pārejās. Spēlētāju rīcības seku cienīšana ir viens no galvenajiem faktiem, kas jēgpilni ļauj izdot visas daļas kā vienu, kolekcijas vietā.
Kāds ir remāsters?
Un šeit, metot pie malas raksta nosaukumā ietverto click-bait un runājot bez aplinkiem - remāsters ir lielisks. Šis nav viens no tiem gadījumiem, kad vecai spēlei ir uzmesta 4K izšķirtspēja un lieta darīta. Papildus atjaunotām grafikām, kuras papildina spēli ar augstas izšķirtspējas tekstūrām, mūsdienīgiem efektiem un citiem kārumiem mūsu acīm, ir pārstrādātas un uzlabotas daudzas no spēles mehānikām.
Mass Effect 2 un 3 arī mūsdienās spēļu vidū nebūtu zemē metamas, savā oriģinālajā veidolā, taču triloģijas pirmā daļa jau savā iznākšanas laikā, ārpus sarunām, sagādāja galvassāpes. Es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka tagad es ne tikai funkcionāli varēju aplasīt visus pretiniekus, kurus spēlei labpatikās mest manā virzienā, bet arī brīžam man pat bija… jautri! Gala rezultātu par mūsdienām atbilstošu diemžēl nenosaukšu, bet šis noteikti ir labākais rezultāts, kuru varēja iegūt neatsakoties no oriģinālā spēles dizaina kā tāda.
Ievērojami uzlabots ir arī Mako visurgājējs, kurš ir jāizmanto atsevišķās stāsta misijās, kā arī planētu izpētīšanā. Ir atjaunotas un uzlabotas arī tādas mehānikas, kā pieredzes gūšana, ložu pieejamība, kontroles, mākslīgais intelekts, spēlētāju morālas stājas novērtēšanas un neskaitāmi citi sīkumi. Īsāk sakot - visas Mass Effect daļas ir labākajā spēlējamības un tehniskajā stāvoklī, kā jebkad. Stāsts ir palicis nemainīgs, lai gan zinot, ko ar vārdu plot saprot daļa geimeru, var nākties kādu apbēdināt- sarunās ar Mirandu, viņas pēcpuse vairs neaizņem 50% no ekrāna (nezinātājiem - Miranda ir tēls spēlē, kura staigāja apkārt miesai pieguļošā kostīmā un veidotāji nepalaida garām nevienu iespēju novietot Mirandu seksuāli suģestīvās pozās).
Par saturu runājot - visām spēles daļām ir pieejams pilnīgi viss DLC (papildus lejuplādējamais) saturs, izņemot Pinnacle Station no Mass Effect pirmās daļas. Tas nozīmē, ka ir iespējams izpriecāties ar pilnīgi visiem tēliem, pāpildus sižeta pavedieniem un ieročiem, kādi vien ir piejami. Daļa šo DLC manī vienmēr ir raisījuši pretrunīgas sajūtas, jo daļai no “papildus satura” noteikti bija jābūt spēlēs tām iznākot. Diemžēl šāds liktenis ar satura dalīšanu ar mērķi - izspiest vēl vairāk naudu no spēlētājiem ir piemeklējis daudzas EA publicētās spēles. Skatoties uz Legendary Edition atsevišķi, tā noteikti ir savas cenas vērta, ņemot vērā cik daudz satura spēlētāji šeit var saņemt, un tehniskais izpildījums arī neliks vilties.
Kam ir vērts spēlēt Mass Effect Legendary edition?
Franšīzes superfani spēli noteikti jau ir izspēlējuši un visi, kuru sirdīs komandiera Šeparda piedzīvojumiem ir īpaša vieta, nenožēlos tās iegādi vai spēlēšanu izmantojot EA Play / Game Pass Ultimate. Es personīgi ļoti apskaužu tos laimīgos, kuri vēl līdz šim nav piedzīvojuši visus piedzīvojumus, kurus Mass Effect spēj sniegt un varēs izbaudīt spēles stāstu pirmo reizi. Par spīti tam, ka pirmā spēles daļa ar visiem uzlabojumiem joprojām liekas novecojusi, fenomenālais sižets, neaizmirstamie tēli noteikti attaisnos ieguldītās pūles, pārvarot kokaino spēlējamību pirmajā daļā.
Spēli noteikti varu ieteikt arī visiem zinātniskās fantastikas faniem, kā arī tiem spēlētājiem, kuriem patīk stāsti, kuros viņi paši var kontrolēt iznākumu. Priekš manis šis noteikti ir tīkamākais playtrough, vienai no manām visu laiku mīļākajām spēlēm, un tas nozīmē ļoti, ļoti daudz! Nostaļģija ir spēcīgas narkotikas, un atšķirībā no īstās dzīves, spēlē mēs savas skaistākās atmiņas varam izdzīvot atkārtoti.
Spēles treileris:
